Komforts nogalina! UZ SĀKUMU

Gadu iesākot mēs redzam sevi, kā supercilvēku, kurš jaunajā gadā (lasi – rīt) būs sportisks, ēdīs veselīgi, vairāk tiksies ar draugiem un biežāk aizbrauks ciemos pie vecākiem (vismaz piezvanīs) un vispār būs labāka sevis kopija. Apmēram pēc mēneša nāk apziņa, ka supercilvēks ir izgāzies un vienīgais pēc kā tiecamies ir  komforts – garīgā un ķermeniskā labsajūta. Un tā kā šīs abas labsajūtas pēc noklusējuma  ir viena otrai pretrunā supercilvēciskās apņemšanās ir  nolemtas neveiksmei.

Komforts nogalina! Smadzeņu neironu tīkls un sinapses attīstās pārvarot grūtības, izdarot piepūli. Cilvēks pēc būtības nav radīts dzīvot saskaņā ar … sevi, jo tas nozīmētu bojāeju.

Pagājušā gadsimta 70-to gadu sākumā amerikāņu zinātnieks Džons Kalhons (John Calhoun) radīja žurku paradīzi, kas pazīstama ar nosaukumu Universe 25, kurā bija tīrs, silts, ēdiena un dzeramā pārpilnība, gana plašs un bez ārējā apdraudējuma. Vārdu sakot – kas kaitēja man dzīvoti? Eksperimentu uzsāka divi žurku pāri, kuri ielika pamatu jaunajai civilizācijai, kuras populācija sākotnēji dubultojās 55 dienās, vēlāk pieaugumam samazinoties un dubultojoties ik 145 dienās. Ar laiku žurku sabiedrībā izveidojās sava hierarhija un sociālā struktūra. Neskatoties uz ideāliem dzīves apstākļiem šajā sabiedrībā bija vieta agresijai, cīņai par mātītēm un izstumtajiem tēviņiem, kuri apvienojās sadrumstalotās grupās un nepiedalījās Paradīzes „sociālajā dzīvē”. Vienīgais, kas viņiem rūpēja bija viņi paši, viņu kažoka tīrība – pētnieki viņus nodēvēja par „skaistajiem”. Žurku vidējā dzīvildze pieauga, tomēr samazinājās pēcnācēju dzimstība, līdz izsīka vispār un 1780 dienā dabīgā nāvē aizgāja pēdējais paradīzes iemītnieks.

Eksperimenta sekas savā laikā neizraisīja atsaucību, liela daļa sociālo zinātnieku nerada saikni ar cilvēku civilizāciju, jo par cilvēces lielāko nākotnes izaicinājumu uzskatīja cīņu par resursiem. Bet, vai tiešām tā ir?

‹ ATPAKAĻ

Draugi

X