Komunikācijas paradokss UZ SĀKUMU

Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

/Matejs 13:9/

 

Noam Chomsky – amērikāņu filozofs, vēsturnieks, lingvists, kuru dēvē par „modernās lingvistikas tēvu” ir izteicis domu, ka valoda, kādā sazinās cilvēki, tās pirmsākumos nebija domāta ārējai komunikācijai. Tā radās, lai indivīds varētu formulēt domas, komunicēt pats ar sevi. Kā gan citādi var izskaidrot to, ka savstarpējā saziņā mēs reizēm mazāku uzmanību pievēršam saturam, tam , kas tiek teikts, un daudz vairāk koncentrējamies uz to, kā un kādā veidā informācija tiek pausta.

Kas būtu vajadzīgs efektīvai komunikācijai, lai cilvēki ne tikai dzirdētu viens otru, bet arī sadzirdētu? Kā lai milzīgajā informācijas troksnī saklausām citus? Mūsu dienās, komunikācija un saskarsme ir ieceltas mākslas statusā. Eksistē dažādas skolas, nebeidzamas metodes, kas sola uzlabot un iemācīt „pareizu”, reizēm pat „vienīgo pareizo” veidu kā saprast un pārliecināt sarunu biedrus. Visam, katrai metodei ir savs pamats, cilvēki ir dažādi, mēs katrs savā veidā esam unikāli – optimisti un reālisti, ekstravertie un intravertie, tie, kuriem vairāk ir attīstīta redzes atmiņa un tie, kas atceras uz dzirdi. Katrs no mums uztver, apstrādā, glabā un pauž informāciju nedaudz atšķirīgā veidā. Šis pretrunīgums padara mūs interesantus un neatkārtojamus.

Kā tad ir sanācis, ka neskatoties uz raibo dažādību, nesavietojamiem raksturiem, atšķirīgām interesēm un daudzveidīgām valodām cilvēkiem gadu tūkstokstošiem ir izdevies saprasties, vienoties un kopīgiem spēkiem izdzīvot? Kapēc par spīti attīstītajam intelektam, prasmēm un tehnoloģijām, kas satuvinājušas pasaules plašumu, cilvēki tik bieži jūtas nesaprasti? Komunikācijas paradoks slēpjas apstāklī, ka galvenokārt mēs vēlamies apgūt un iemācīties būt sadzirdētiem, tā vietā, lai mācītos sadzirdēt.

Uz mirkli iedomājaties, ka spējat iemīlēt katru savu sarunu biedru un uzklausīt viņu kā gadiem neredzētu bērnības draugu, par kuru gribas zināt visu un sīkumos. Patiesa klausīšanās ievieš līdzsvaru sistēmā Devējs-Ņēmējs, kurā viens nevar pastāvēt bez otra. Galu galā, klausīšanās satuvina, atver durvis uz ārējo pasauli un bagātinātina iekšājo komunikāciju.

‹ ATPAKAĻ

Draugi

X