Kur smelties spēku domāt? UZ SĀKUMU

(Replika vasaras izskaņai un jauna mācību gada sākumam.)

Kurš gan nav saskāries ar laika trūkumu vai nav vēlējies paaugstināt savu darba efektivitāti? Reti kurš iedomājas, ka trūkst enerģijas. Enerģijas, kas nepieciešama mūsdienīgam darbam –Domāšanas enerģijas.

Kad runa ir par domāšanas procesu, pētnieki bieži atsaucas uz divu pakāpju sistēmu, kur darbojas Pirmā un Otrā tipa domāšana. Pirmā tipa domāšana ir automātiska, ātra, enerģiju nepatērējoša un dumja; Otrā tipa domāšana savukārt ir lēna, enerģiju tērējoša un gudra. Kad ir nepieciešama atbilde uz jautājumu – “Cik ir 2×2?”, Pirmā tipa domāšana bez apdomas piemeklē vajadzīgo rezultātu nepatērējot ne gramu domāšanas enerģijas. Savukārt, kad uzdevums ir sarežģītāks un ir jārod rezultāts darbībai 17×71*, tad darbā iesaistās Otrā tipa domāšana, kas negribīgi veic aprēķinus. Cilvēkiem raksturīgi darboties enerģiju saudzējošā režīmā. Un tam ir savi iemelsi, jo Domāšanas enerģijas resursu apjoms ir ierobežots. Tiek lēsts, ka pilnvērtīgam, efektīvam darbam pieejamās Domāšanas enerģijas pietiek vien 3-4 stundām dienā. Atlikušajā laikā darbojas Pirmā tipa domāšana vai tiek atjaunoti enerģijas krājumi – uzlādētas batarejas. Šāda domāšanas sistēma ir gadu tūkstošiem nodrošināja cilvēcei gan izaugsmi, gan attīstību.

Kas fiziski patērē domāšanas enerģiju? Tās ir smadzenes. Cilvēka gadījumā tā ir smadzeņu pieres daiva, kas ir atbildīga par informācijas uztveri un apstrādi, tātad arī par domāšanu. Runājot datu terminoloģijā – tūkstošiem informācijas gigabaitu ikdienas tiek procesēti, sašķiroti un saglabāti. Turklāt, smadzenēm ir vienalga vai tas, ko uzņemam ir mums noderīgs vai informatīvs “junks”**, kura apsmadzeņošanai tiek tērēta degviela. Tāpēc viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt domāšanas enerģijas patēriņu ir “diētas” ievēršana un “informatīvo uzkodu” ierobežojumi.

Mūsdienu cilvēks dzīvo dažādu vibrējošu un skaņas izdodošu ierīču ielenkts, un katrs no šo ierīču signāliem rosina uzmanību un nozog daļiņu enerģijas. Pat gadījumos, kad nolemjam, ka šobrīd darāmais ir svarīgāks par gadžeta radītajiem trokšņiem, kaut kur smadzeņu pieres daivas apvidū tiek atmodināts uz domāšanas enerģiju kārs parazīts, kurš grūti radināms pie kārtības.

Kad runa ir par laiku, tad tā trūkums pārāk bieži tiek kompensēts uz miega un atpūtas rēķina. Saskaņā ar vienu no ilgtermiņa atmiņas viedošanās teorijām kvalitātīvas un noturīgas atmiņas veidojas dziļā miega  stadijā. Miegs ir arī domāšanas enerģijas atjaunošanās avots, uz kura rēķina ekonomija var izvērsties par dārgu prieku, kas maksājams ar veselību un darba efektivitāti.

Mēdz teikt, ka mēs esam tas, ko mēs ēdam un smadzenēm ir nepieciešama glikoze. Kad gribam gudras un modras smadzenes, tad barojam tās, dodam tām degvielu. Bet cilvēks ir ne tikai smadzenes un ar šokolādi vien ilgi neizvilkt, tomēr sen ir pierādīts, ka ar glikozi pabarotas smadzenes darbojas ar “lielākiem apgriezieniem”.

„Cilvēki bieži sūdzās par laika nepietiekamību, bet reti kurš sūdzas par prāta trūkumu”. Šo teicienu piedēvē 17.gs. Franču domātājam LaRoche un  apkopojot iepriekš tiekto par domāšanas enerģijas saudzēšanu der acerēties:

  1. Ievērot informatīvo diētu un pareizi izvēlēties, ar kādu informāciju barojam savas smadzenes;
  2. Pēc iespējas atslēgt paziņojumus savos gadžetos un izvairīties no spontāniem traucēkļiem;
  3. Pienācīgi izgulēties. Smadzenes būs pateicīgas un darbīgas par veselīgu miegu 8 stundu garumā;
  4. Ēdam sabalansētu pārtiku un ārkārtas nepieciešamības gadījumā apgādājam savas smadzenes ar papildus glikozes devu.

 

*) 1207

**) junk (ang.val.) – nederīgs, mazvērtīgs

‹ ATPAKAĻ

Draugi

X