Lēmumu pieņemšana UZ SĀKUMU

Kā pieņemt lēmumu svarīgā jautājumā?

Katru dienu ikviens no mums  pieņem vairākus lēmumus. Vienam tas izdodas ātri gandrīz automātiski, citam– lēmumu  pieņemšana    ir grūtāka.

Lēmumu pieņemšana mēdz būt visai komplicēta, jo tas ir gan racionāls ,   gan irracionāls process, jo ne jau vienmēr pareizie  lēmumi mēdz būt tikai loģiski apsvērumi.  Loģiskais prāts vai intuīcija? Mūsu Rietumu kultūrā vairāk tiek attīstītas metodes, kas veicina loģisko, analītisko pieeju problēmu risināšanā, taču tieši intuīcijas ietekmē ir radušies nozīmīgi lēmumi, kas būtiski virzījuši zinātnes  u.tml. attīstību.

Lēmumu pieņemšanas procesa 3 veidi:

1)   lēmums  bez pārdomām – sākumā daru;

2)  apzināts lēmums, kas tiek izdarīts loģisku darbību rezultātā – sākumā domāju;

3)  lēmums, kas pamatotojas uz iekšēju intuīcijas sajūtu, – sākumā redzu.

Sākumā daru.

Lēmums bez pārdomām labi tiek izmantots, ja nav laika padomāt un nav par ko domāt. Šādi lēmumi ir ekstremālās situācijās. Lai tas būtu efektīvs lēmums, tas iepriekš jāsagatavo. Piemēram, ekstremālas auto vadīšanas skolās māca, kā vadīt auto nestandarta situācijas, kur autovadītāji ar lielu stāžu parāda, kā rīkoties šādās situācijās. Tas nozīmē, ka iestājoties šādai situācijai dzīvē būs zināms, kā rīkoties.      Otrs variants, kad Jums nav informācijas. Tā kā nav par ko domāt, tad darāt kaut ko, – saņemat atgriezenisko saiti, kas jau ir informācija, par ko ir vērts padomāt.

Sākumā domāju.

Par par šo metodi  ir sarakstīts daudz grāmatu. Risinājuma loģiskā analīze.  Mēs savācam datus , zīmējam diagrammas, grafikus ,  veicam SVID analīzi, lai salīdzinātu alternatīvas ar vēlamo rezultātu. Šī metode labi darbojas, kad ir pietiekami daudz  informācijas un laika. Daudz laika.

Sākumā redzu.

Geštalta psiholoģija izdala  četrus posmus lēmumu intuitīvam risinājumiem: sagatavošanās, inkubācija, apgaismojums un pārbaude.  Sagatavošanās  – informācijas  vākšana,  inkubācijas –  apzinātības stāvoklis  meditācijā,  apgaismība un iedvesma  – tā ir spuldzīte, kas izgaismojas metaforiski pār cilvēka galvu, – lēmums, un , visbeidzot, – pārbaude. Lai apzinātā veidā to varētu izmantot, ir nepieciešams daudz laika un informācijas.

Ir izstrādātas dažādas metodes, lai efektīvi  pieņemtu lēmumu,apvienojot gan intuīcijas trauslo balsi, gan prāta secinājumus.

“Labi noformulēta problēma ir pa pusei atrisināta problēma.”
                                                                                                           Č.Keterings

Vispirms definējam problēmu un nosakām mērķi, ko ar šī lēmuma palīdzību gribam sasniegt.Turpmāk apskatīšu  vienu no lēmumu pieņemšanas  metodēm, kas ietver efektīvu  lēmumu pieņemšanas procesu, kas veido sistēmu, kas  sadalīta 8 stadijās:

1)  problēmas, lēmuma nepieciešamības apzināšanās;

2)  visu iespējamo risinājumu, iespēju, alternatīvu uzskaitīšana;

3)  lēmuma pieņemšanas termiņš un atbildība;

4)  informācijas  izpēte un apkopošana;

5)  risku novērtēšana;

6)  izvēle saskaņā ar vērtībām, kas ir svarīgas;

7)  plusu un mīnusu izvērtēšana par katru iespējamo risinājumu vai variantu, ieguvumi un priekšrocības;

8)  gala lēmuma pieņemšana un rīcības plāns.

  1. Lēmuma nepieciešamības apzināšanās.

Apzināšanās sākās ar to brīdi, kad izjūtam vajadzību kaut ko izmainīt. Mazliet apstādinām ikdienas skrējienu, un nosakām to, kādā situācijā atrodamies. Kā  varu izmainīt šo situāciju?  Kādēļ ir svarīgi  pieņemt lēmumu? Ko es varu darīt? Kā es sapratīšu,ka pieņemts īstais lēmums? 

Nozīmīgu lēmumu pieņemšanas gadījumā   svarīgi ir saglabāt iekšējo mieru, jo stresa un emociju ietekmē pastāv lielāka iespēja kļūdīties, pieņemot lēmumu, kas nav pārdomāts.  Cilvēkiem, kas ātri pieņem lēmumus, bieži vien ir labi attīstīta intuīcija, – spēja ieklausīties savā iekšējā balsī.  Apzināšanos veicina arī rezultāta vizualizēšana.

2. Visu risinājumu, iespēju, alternatīvu uzskaite.

Lai uzskaitītu iespējamos risinājumus ir jādefinē  mērķis , ko vēlamies sasniegt ar šo lēmumu. Problēmas risināšanas procesā der  iztēloties  visas iespējas (nevērtējot, jo tie ir nākamie posmi), tikai pierakstot risinājumus – jo varāk , jo labāk.

Organizācijā vai uzņēmumā  veic t.s.  smadzeņu vētras (brainstorming) sesiju, ļaujot katrai personai grupā paust savu viedokli par iespējamiem risinājumiem (vai to daļu risinājumiem ). Uzņēmumā dažādiem speciālistiem būs dažādas zināšanas  atšķirīgās jomās,  tāpēc tas ir lietderīgi, un  vēlams uzklausīt visas iesaistītās puses. Uzskaites metodes arī var būt dažādas:  mutiski iesakot risinājumu vai  arī katram dalībniekam pierakstot savu variantu, un moderators vai sesijas vadītājs apkopo visus iesniegtos priekšlikumus. Šīs stadijas  beigās ir sastādīts saraksts ar visiem iespējamiem risinājumiem.                                                                                                                           

3.Laika ierobežojums un atbildība par lēmumu.

Cik daudz laika nepieciešams lēmuma pieņemšanai? Kāds ir  termiņš lēmuma pieņemšanai ?  Kādas ir sekas neievērojot šo termiņu? Vai ir priekšrocības, ja pieņem ātru lēmumu? Kādas tās ir?   Pirms jebkura lēmuma  pieņemšanas  ir jābūt skaidrībai par to, kas gatavojas uzņemties atbildību par lēmumu. Tas ir indivīds, grupa vai organizācija ? Tas ir nozīmīgs jautājums. Cik lielā mērā atbildība par lēmumu ir dalīta?  Kurš būs atbildīgs, ja kaut kas noies greizi? Vai esat gatavs uzņemties atbildību kļūdas gadījumā?  Visbeidzot, jums ir nepieciešams zināt , kas patiesībā var pieņemt lēmumu ? Palīdzēt pieņemt lēmumu var vairākas personas, taču atbildība būs konkrēta. Uzņēmumā jāsaglabā informācija par to, kāda bija informācija lēmuma pieņemšanas brīdī, lai attaisnotu šo lēmumu nākotnē, ja kaut kas noiet ne tā, kā iecerēts , tad  iespējams pierādīt, ka lēmums bija pamatots, ņemot vērā informāciju attiecīgajā  laikā.

4.Informācijas  izpēte un apkopošana.

Kāda informācija nepieciešama? Kur to var atrast? Kāds ir ātrākais informācijas iegūšanas veids?  Ja ir grupa, tad sadala, kurš kādu informāciju izpētīs. Piemēram,  viens pēta informāciju par  cenām, cits par iekārtu pieejamību, un tā tālāk. Šajā stadijā grupā svarīgi deleģēt uzdevumus tā, lai visi būtu ieinteresēti informācijas sagatvošanā.

5.Risku izvērtēšana.

Kāds ir sliktākais iespējamais rezultāts , ja tāds notiek?  Vai šāds risks ir pieņemams? Jāizvērtē sekas nepareiza lēmuma gadījumā, lai izprastu lēmuma nopietnību. Labākie lēmuma pieņēmēji arī ir cilvēki, kas mēdz kļūdīties. Lai izvērtētu iespēju, jāsakārto risku pret ieguvumu, attiecīgi, ja risks ir pārāk liels salīdzinot ar ieguvumu, tad no šīs iespējas labāk izvairīties.

6. Izvēle saskaņā ar vērtībām.

Katram ir savs vērtību unikāls kopums, ko uzskata par svarīgām.  Grupā vērtības var daļēji sakrist ar  citiem,tādēļ dažādi viedokļi var šķist vairāk vai mazāk pieņemami. Šādos gadījumos ir svarīgi , lai iegūtu konsensu par to, kuras vērtības ir nozīmīgākas visiem. Lēmumu nepieņem, pamatojoties tikai uz vienu no  vērtībām. Visas vērtības jāņem vērā, kas attiecas uz lēmumu ,taču tām piešķirama prioritāte svarīguma secībā.  Piemēram, iegādājoties automašīnu, vienam būs svarīgas ērtības, bet citam – degvielas patēriņš, ekoloģija, vēl citam – salona  lielums (ģimene, bērni, suns). Ja Tev būtu jāiegādājas automašīna, kādi būtu pieci svarīgākie kritēriji, kas jāņem vērā? Kādēļ tieši šie kritēriji ir tik svarīgi? Un kā šos kritērijus izvietosi prioritarā secībā?

7. Izvērtēšana – plusi un mīnusi.

Ir iespējams izvērtēt plusus un mīnusus par katru iespējamo risinājumu  vai variantu, ņemot vērā iespējamās priekšrocības un trūkumus .

Katram risinājumam ir iespēja izveidot  ” bilanci ” , apsverot plusus un mīnusus . Piemēram , neliels uzņēmums , kas regulāri izīrē transportu  apsver iespēju iegādāties transportlīdzekli. Vai mums vajadzētu iegādāties auto? Kāds auto būs vispiemērotākais? Kādas iespējas sniegs auto?  Kā mainīsies ikdiena, kad auto būs iegādāts? ”  Vajag uzskaitīt plusus un mīnusus par iegādi.Šis posms ietver rūpīgu analīzi par dazādām iespējām un pēc tam izvēloties labāko risinājumu īstenošanai.

8. Lēmuma pieņemšana un rīcības plāns.

Visas iepriekš minētās stadijas palīdz pieņemt pārdomātu lēmumu. Lai lēmumu varētu īstenot dzīvē, ir nepieciešamas darbības. Kādi soļi nepieciešami ? Kas būs pirmā darbība?Vienkāršākos lēmumus varam pieņemt ātri, taču sarežģītāki prasa strukturālu pieeju. Labāk, ja pie lēmumu pieņemšanas ir vairāk laika to pārdomāt pirms pieņemt. Kad lēmums pieņemts un publiskots citiem, ir grūtāk to mainīt. Pieņemot personīgi svarīgu lēmumu, ir labi pārgulēt nakti ar to, lai pārdomātu to, un tas ietekmētu  zemapziņu.

           Kļūdas lēmuma pieņemšanas procesā.

Kļūdu cēloņus  iedala pēc to rašanās avota: ārējie, iekšējie un sociālpsiholoģiskie faktori.
Ārējie faktori ir laika ierobežojumi , informācijas trūkums ,nedrošība par situāciju ,neparedzēti notikumi.
Iekšējie faktori ietver  paša lēmēja personību: neskaidrība par svarīgām vērtībām, motivācijas vai noteiktu  zināšanu trūkums, kā arī personības iezīmes un uztveres izkropļojuma sekas.
Sociāli psiholoģiskie faktori – citu cilvēku ietekme lēmuma pieņemšanas procesā grupā , neskaidrība par uzdevumiem grupā.  Lai palielinātu efektivitāti lēmumu pieņemšanā, varam izdarīt sekojošas darbības:

  • sākumā izvirzām mērķi pēc (SMART) kritērija;
  • kontrole visos lēmumu pieņemšanas posmos;
  • grupā skaidri sadalām uzdevumus katram indivīdam;
  • virzāmies un izpildām visas iepriekš minētas lēmuma pieņemšanas stadijas.

Lēmumu pieņemšanas procesā izvēlāmies labāko risinājumu  starp vairākām alternatīvām. Pieņemt lēmumu var gan intuitīvi, gan izmantojot strukturēto pieeju , gan kombināciju, taču sarežģītākos gadījumos izejam cauri visām minētajām lēmumu pieņemšanas stadijām, lai rezultātā pieņemtu pārdomātu lēmumu un sasniegtu mērķi.

‹ ATPAKAĻ

Draugi

X