Vārda “VĒL” faktors UZ SĀKUMU

Vai esat kādreiz stāvējuši uz galvas?

Kāds teiks, ka tas ir viegli, kāds atminēsies, ka darījis to bērnībā, cits atrunāsies, ka bezjēdzīga nodarbe un kādam tā varētu būt neiespējamā misija. Cilvēki ir dažādi, ar atšķirīgu pieredzi un fiziskajiem dotumiem. Tas, kas viņus bieži vien vieno ir attieksme pret jauno un nepieredzēto. Vēl pat lāga nepamēģinājuši vai tikai iesākuši, daļa no mums tiecas apgalvot – Es to nevaru! Tas nav iespējams! Nav priekš manis! Man nav tas pa spēkam!

Parodoksālā kārtā uzrodas arī atbalstītāji, kas vienā balsī sauc – Vai tev to vajag? Bet vajag! – Jo ir interesanti, gribas paplašināt savu iespēju robežas, gribas iemācīties un apgūt ko jaunu. Tad talkā nāk viena maza viltība, viens mazs vārds – VĒL. Es VĒL to nevaru. Tas VĒL nav man pa spēkam.

Mazais, trīs burtu vārds maina visu. No noraidošā – “Es nevaru”, kad smadzenes izslēdz un darbojas pret jebkādu iespējamo risinājumu, “VĒL” ir arī burvju atslēdziņa, kas atver durvis uz plašo “KĀ” – Kā es to varētu izdarīt? Smadzenēm tiek dota iespēja ražot idejas, sagatavot plānus un motivēt darbību.

Tieši “VĒL”, manuprāt, ir tā nianse, ko jau no bērnības iemācās tie, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, jo katrs jauns skaņdarbs ir izaicinājums, kuru VĒL ir jāapgūst. Maziem, “VĒL” solīšiem var uzkāpt augtā zināšanu un prasmes kalnā,  var sasniegt zvaigznes un nolaisties dzīlēs.

Kā Jūs izmantojat vārda VĒL spēku?

‹ ATPAKAĻ

Draugi

X